„Aizslēgtais krasts” aizved uz Lūžņu jeb lībiski – Lūž kilā un vēlreiz ļauj izdzīvot laiku, kad 20. gs. sākumā te bija viens no divpadsmit Baltijas jūras lībiešu zvejniekciemiem. Gadsimta beigās Lūžņa vairs nebija ciems. Vienīgi autobusa pietura, no kuras viens ceļš veda uz vārdā nenosauktu raķešu bāzi, otrs pavēra ainavu ar zemē gulošu mājas jumtu. Meža vidū slējās grandiozs kosmiskās novērošanas lokators un pilsēta militāristiem Zvjozdočka. Tomēr 1980. gados Lūžņās vēl varēja uzklausīt pamatiedzīvotājus - Lizeti Švanenbergu, Alvīni un Ernestu Mūrniekus.
Kompozīcijas pamatā darbs „Līvu krasta cilvēku dzīves stāsti - Latvijas 20. gs. likteņa spogulis”.
Aizslēgtais krasts teksta versija